Foto: Michel Krupa
Deviņu gadu vecumā mamma viņu aizveda uz stadionu, un kopš tā brīža tika iemīlēts spīdvejs. Lai arī ar šo sporta veidu var sākt nodarboties no 11 gadu vecuma, viņš divus gadus turpināja iet skatīties, kā brauc lielie, kā arī piestrādāt garāžā, darot dažādus melnos darbus – mazgāt močus un maksimāli būt tuvāk sporta veidam. Tā par spīdveju un savu sākumu šajā sporta veidā ir izteicies par zelta gulbi dēvētais Andžejs Ļebedevs.
Daugavpilietis šogad pirmo reizi karjerā aizvadījis pilnu sezonu spīdveja “Grand Prix” (GP) pasaules čempionātā kā pamatsastāva braucējs. 11 posmu kopvērtējumā latvietim izdevās izcīnīt 10. vietu elites braucēju konkurencē.
Novembra sākumā savu 30 gadu jubileju nosvinējis jau kā divkārtējs Eiropas čempions, jo Polijā izdevās izpildīt vienu no galvenajiem sezonas mērķiem – sezonas pēdējā Eiropas čempionāta (EČ) posmā rudenī nodrošināt uzvaru kopvērtējumā, kas deva ceļazīmi uz vietu pasaules čempionāta (PČ) pamatbraucēju vidū arī nākamgad.
Reinis Ošenieks: Kas par sezonu aiz muguras – “Grand Prix” pilnā sezona, tāpat Čehija, Polija, Zviedrija, Latvijas izlase, EČ! Vai esi saskaitījis, cik tad maču vispār ir nobraukti?
Andžejs Ļebedevs: Jā, ap 70 gonkām ir nobrauktas, 120 tūkstoši kilometru ar busiņu, vairāk nekā 70 lidojumu – diezgan jaudīga sezona ir sanākusi.
Vai tas ir divreiz, trīsreiz vairāk vai līdzīgi?
Diezgan līdzīgi. Ļoti mīlu braukt ar motociklu, bet šajā sezonā tas līmenis visas sezonas garumā bija ļoti augsts – augstākas līgas, visa “Grand Prix” sezona. Ļoti daudz laika tas prasīja.
Uzreiz pēc EČ titula izcīnīšanas tu medijiem atzini vienu lietu: “Pienāks ziema, un es kārtīgi sākšu gatavoties, lai 2025. gadā to titulu aizstāvētu.” Ziema ir klāt. Pastāsti, cik liels treniņu darbs šobrīd notiek?
Tas jau ir sācies. Pirms izbraukšanas no Daugavpils arī uztaisīju sev rīta treniņu. Atbraucu pie jums uz studiju, tagad ceru, ka arī nenokavēšu vakara treniņu. Viss jau sākas – tehnikas iepirkšana, gatavošanās arī no tehniskās puses. Kā katram sportistam – tā sezona it kā beidzas, bet sākas no jauna un sagatavošanās plāns jau ir uzrakstīts, pildām to.
Protams, patīkamā ziņa par to, ka arī nākamajā sezonā – 2025. gadā – tu esi nopelnījis braukt visos GP sezonas posmos. Atšķirībā no šī gada – kas tev jau šobrīd ir skaidri zināms? Vai tie ir citi atbalstītāji, citādi noteikumi? Kam tu gatavojies?
Darbs jau rit pilnā sparā. Cenšos arī atbalstītājus atrast un saglabāt tos, kas bija man šajā sezonā. PČ arī iedeva tādu spērienu Latvijas tirgū. Man izdevās atrast partnerus, ar kuriem atradu ko kopīgu, jo tas ir kaut kas vēsturisks, un viņi var būt daļa no tā. Man nekad nebija bijusi tāda bāze ar partneriem Latvijas tirgū. Šogad ir parakstīti līgumi par nākamo sezonu. Gribētu atrast vēl līdzbiedrus – investīciju motoru sportā nekad nav par daudz.
Finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs, lai tās robežas būtu mazliet tālākas – investīcijas dzinējos, motociklos un savā komandā. Pagājušogad man bija mērķis TOP8 PČ, bet neizdevās, jo izlaidu vienu posmu traumas dēļ. Centīšos saglabāt savu pozīciju, kādu parādīju sezonas otrajā pusē.
Ar pirmo finālu.
Jā, no sešiem posmiem pieci pusfināli, tajā skaitā viens fināls. Protams, gribas turpināt iesākto. Liels prieks bija uzvarēt EČ. Es tagad zinu, uz ko tēmēt un kam gatavoties, jo ir garantēta vieta PČ. Man liekas, super sezona mūs gaida arī nākamgad.
Es no vairākām intervijām atceros divas lietas. Viena ir tā, ka ir jāpārvar pusfinālu siena. Otra – tu vairākas reizes esi teicis, ka ir saldskāba tā garša, kad esi tik tuvu, bet tomēr kaut kas līdz galam neizdodas. Kā tu raksturotu, cik tāls ir fināls? Mēs redzējām, ka vienreiz tu to spēji izdarīt, bet kas ir tās niansītes, kā tev pietrūkst, lai tu tur būtu regulārāk?
Es domāju, ka mentālais aspekts. Pat Rīgas posms parādīja, ka izcilu pamata turnīru nobraucu – 14 no 15 iespējamajiem. Kļūda var būt, izvēloties starta celiņu, jo mans starta numurs pamata turnīrā bija tāds, ka visu laiku braucu pēdējā braucienu sērijā un nenolasīju, kā tas treks būs laistīts, kā būs sagatavots pusfināliem. Izvēlējos to celiņu, kurā pēc pamata turnīra man likās, ka jutos vislabāk. Taču sanāca tā, ka, izbraucot uz pusfinālu, es jau zināju pirms starta: “Ak, Dievs! Kāpēc es izvēlējos tieši šo celiņu?” Man bija izvēle, es varēju jebkuru izvēlēties. Es izbraucu, tur bija pārlaistīts. Tas ir mentālais faktors. Varbūt arī, kā es teicu, vajag ieguldīt vairāk komandā. Ir jābūt cilvēkam, kurš skatīsies no malas un visu to analizēs, kas vispār notiek trekā, kad pats nevaru pienākt un paskatīties.
Es sapratu, ka citiem GP braucējiem ir menedžeris vai labā roka, asistents vai galvenais inženieris, kurš šādi daudz var palīdzēt. Tu to visu šobrīd dari pats, arī starta numuru izlozi un visu pārējo. Vai tā ir investīcijas lieta, vai pats gribi būt daļa no visa procesa un izdomāt, kā startēt?
Protams, tā arī ir investīcija. To cilvēku vispirms vajag atrast, kura padomu tu pieņemsi. Un šo cilvēku nav tik daudz. Ja kāds patiešām ir labs asistents, menedžeris, vienalga, kā to nosauc, viņš palīdz braucējam kļūt labākam. Viņi strādā vairākus gadus ar vienu braucēju un taisa savu vēsturi. Ja nekas nenotiks, neuzsprāgs iekšā komandā, tad tu tādu cilvēku neizvilksi. Man ir daži cilvēki, kuriem es varētu uzticēties kā sportists, lai viņš man rāda to ceļu.
Tu teici – “70 gonkas“, no tām 11 šajā sezonā ir GP posmi. Lauvas tiesa pārējo ir dažādas citas sacensības. Vai par savu maizes darbu tu sauc [Polijas] Ekstralīgu?
Jā, protams. Ja pateiktu, ka nevar braukt citās līgās un ir jāizvēlas tikai viena, tā, protams, būtu Polija, jo tur ir lielāki līgumi, sponsori, televīzija, viss labākais spīdveja saldkrējums. Tās līgas līmenis ir patiešām lielisks. Es vienmēr minu piemēru, ka tas ir kā mūsu spīdveja NHL vai NBA, augstāk nav, kur kāpt.
Tagad dažādas komandas skatās – Andžejs nobrauc pilnu sezonu Grand Prix izcīņā. Vai tas vispār ir iemesls, ka viņi skatās? Vai tas ir prestiži? Piemēram, Gožuvas “Stal” – tava jaunā iespējamā komanda. Tu saki, ka 100% vēl nezini, vai tu tajā brauksi.
Protams, ka arī skatās starptautiskās sacensībās, kā tu brauc starp labākajiem, bet tā tendence ir, ka Polijas klubi tagad vairāk skatās, kā tu brauc līgā, kā tu brauc izbraucienus, kāds tu esi komandas braucējs, kāds tev raksturs. Vai nebūsi tāds individuālists, ka atnāksi uz komandu un sašķelsi to divās frontēs.
Es sapratu, ka tu tāds nebūsi?
Es tāds neesmu, es esmu ļoti draudzīgs. Neko neslēpju no saviem komandas biedriem un cenšos būt vienkārši labs pret visiem. Es nezinu, vai startēšu Gožuvas “Stal” komandā, jo sanāca tā, ka es vienkārši neticēju, jo tā ir viena no vecākajām un titulētākajām komandām Polijas līgā. Kad man atnāca piedāvājums satikties un parunāt par jauno līgumu, man vienkārši nebija jautājumu, ka es parakstīšu līgumu un braukšu tur. Divas nedēļas vēlāk atklājās, ka viņiem ir lielas finanšu problēmas sakarā ar braucējiem un visu pārējo, kas ir ārpus stadiona, arī ar nodokļiem. Runājot ar kluba bosiem, viņi saka, ka tagad viss ir kārtībā, viss ir pēc plāna. Ir nomainījies viss sastāvs – šefi un prezidenti.
Tev šobrīd nav jāmeklē rezerves plāns?
It kā ne. Saka, ka viss kārtībā.
Ja ir sliktākais variants, vai tu jūties droši ar saviem kontaktiem un piedāvājumiem līdz šim?
Protams, nē. Tad būs ļoti liels jautājums, kurā līgā es braukšu – vai tā būs Ekstralīga vai 1. līga. Par 1. līgu es neuztraucos, ka es tur atradīšu sev līgumu un komandu. Taču Ekstralīgā noturēties ir grūtāk – tur ir tik lieli budžeti, tie līgumi braucējiem ir tik lieli, ka viņi nevar atļauties vienkārši parakstīt papildu braucēju.
Latvijas kontekstā – nākamgad jau trešo gadu notiks GP posms. Kā tu to vērtētu? Es sapratu, ka tieši spīdvejā ir ļoti liels ārzemnieku īpatsvars. Noteikti no Daugavpils ļoti daudz vēl sabrauc. Ja tu skaties iepriekšējos divus gadus, kas ir notikuši Rīgā, cik ļoti tā rīdzinieku uzvedība vai latviešu līdzjutēju sapratne par spīdveju ir uzlabojusies?
Tas ir aizgājis ļoti tālu. Rīdzinieki un vispār Latvija tagad vairāk saprot spīdveju un vairāk zina manu vārdu, arī citus braucējus. Liels paldies Raimondam Strokšam, ka viņš tajā visā ir iesaistījies un paņēmis uz saviem pleciem tādu misiju – izvilkt mūsu sporta veidu no Daugavpils un parādīt visai Latvijai. Man liekas, viņam un viņa komandai tas sanāk skaisti. Ar katru gadu rīdzinieki un Latvija sāk vairāk mīlēt un saprast to sporta veidu. Atbraucot uz Biķerniekiem, var redzēt ļoti daudz jaunu braucēju. Viņi patiešām grib attīstīties, tiekties manās un Franča Gusta pēdās. Daugavpils “Lokomotīve” arī ir tāds poligons, kur var startēt. No 16 gadu vecuma tu vari parādīt sevi komandā Polijas 2. līgā, kas ir trešā pēc līmeņa. Tas ir ļoti labs atspēriens, no kurienes startēt un iet tālāk. Man liekas, esam izvēlējušies pareizo virzienu. Rīgai ir vajadzīgs spīdvejs, Daugavpilī tas jau ir, bet GP posmam noteikti jāpaliek Rīgā tik ilgi, cik iespējams.
Vai, atverot garāžu un pieejot pie spoguļa, Andžejs saka, ka 2024. gada sezona bija labākā karjerā?
Es ceru, ka tas ir jauns manas karjeras posms. Kā saka, pēc 30 sportistam tie labākie gadi atnāk. Skatoties uz Pļaviņu pludmales volejbolā, gribētos arī tiekties līdzi tādiem lieliem sportistiem…
Bet deviņus gadus negaidi, mazliet ātrāk.
Jā. Es domāju, drusciņ īsāku laiku vajadzēs, lai cīnītos par kaut ko lielāku nekā Eiropas čempions. Parādīsim arī pasaulei, cik Latvija it kā maziņa, bet dižena un stipra.
Informācijas avots: www.lsm.lv
