Pauls Jonass šonedēļ oficiāli kļuva par “Rockstar Energy Husqvarna Factory Racing” komandas braucēju, kas nozīmē, ka MXGP klasē viņš vairs nepārstāvēs “KTM” rūpnīcu. Kāpēc šāds lēmums, kā norit atlabšanas process un uz ko sportists mērķē nākamajā sezonā, Jonass stāsta intervijā ar mediju “MX Vice”.
Nebija noslēpums, ka Tavs mērķis ir pāriet uz MXGP klasi, bet kā nonāci līdz “Rockstar Energy Husqvarna Factory Racing” komandai?
Pauls Jonass: “Tas man bija pārsteigums, kad puiši no “Husqvarna” un Anti Pirhonens uzrunāja mani. Man joprojām bija spēkā līgums ar “KTM” uz vienu gadu. Biju drošs, ka uz MXGP klasi pārcelšos kopā ar “KTM”. Viņiem tur jau startē Džefrijs Herlingss un Antonio Kairoli, bet cerēju, ka varēšu būt trešais braucējs. Es būtu kā trešais ritenis. Tikmēr “Husqvarna” meklēja jaunus braucējus un, domāju, tāpēc arī vērsās pie manis ar piedāvājumu startēt pie viņiem.”
Tu dodies prom no cilvēkiem, ar ko esi strādājis kopš savas karjeras sākšanās. Tu uzticies Dirkam Grībelam un pārējiem puišiem, tādēļ viņus atstāt droši vien ir smagi. Pats pieņēmi šo lēmumu, vai to izdarīja “KTM” vai “Husqvarna”?
P.J.: “Neatceros, kurā posmā tas bija, bet torīd runājām ar Pitu Beireru, stāvējām starp “KTM” un “Husqvarna” teltīm, un viņš man vienkārši pavaicāja, uz kuru pusi gribu doties. Pēc sarunas ar Anti man bija radusies laba sajūta. Jutu, ka mentāli esam diezgan līdzīgi, jo abi nākam vairāk no ziemeļu puses. Jutu, ka nedaudz gribu pārmaiņas. Esmu pateicīgs “Red Bull KTM”, bet vienkārši gribēju kaut ko jaunu, nelielas pārmaiņas, kas manī atmodinātu uguntiņu. Man iepatikās, kā pie viņiem viss tiek darīts, tāpēc izvēlējos “Husqvarna”.”
“KTM” jau ir divi labi MXGP braucēji, kamēr “Husqvarna” komandā būsi galvenais. Viss griezīsies ap tevi un tiks darīts tā, kā Tu vēlies. Tas ir līdzīgi kā toreiz, kad Horhe Prado mainīja komandu, lai izkļūtu no Tavas ēnas. “KTM” sastāvā Tu noteikti nedaudz būtu Herlingsa ēnā. Arī tdroši vien nospēlēja lielu lomu.
P.J.: “Jā, protams. Patiesībā tas bija viens no galvenajiem iemesliem, jo viņiem jau ir divi braucēji šajā klasē. Tonijam vēl ir līgums uz diviem gadiem, līdz ar to var teikt, ka vēl divus gadus es būtu trešais braucējs “KTM” komandā. Tonijs un Džefrijs brauc lieliski. Tagad mūsu mērķis, protams, ir viņus uzveikt. Nav šaubu, ka tas nebūs viegli, taču ir labi, ja aiz tevis stāv komanda, kas arī vēlas uzvarēt. “KTM” komandai jau ir divi braucēji, kas cīnās par uzvarām, līdz ar to, kāpēc gan viņiem vēl būtu vajadzīgs trešais? Arī tāpēc mazliet gribēju doties uz “Husqvarna”. Jūtu, ka arī Anti vēlas kādudien uzveikt Džefriju un Toniju.”
Ņemot vērā, ko esi stāstījis līdz šim, ir skaidrs, ka esi gatavs doties prom no MX2 klases un vēlies pārmaiņas. Pastāsti, kāpēc jūti, ka esi pavadījis šajā klasē pietiekoši daudz laika.
P.J.: “Lēmumu mainīt klases pieņēmu jau sezonas sākumā. Kad biju ieguvis MX2 pasaules čempiona titulu, ziemā izmēģināju lielo motociklu un uzreiz teicu savam tēvam un menedžerim, ka jau šogad vajadzēja startēt MXGP, jo man ļoti iepatikās šis motocikls. Man vienmēr patīk jauni izaicinājumi un vienmēr patīk iet uz priekšu. Jutu, ka, ja vēl gadu braukšu MX2, palikšu tajā pašā punktā. Es nevarētu izaugt kā braucējs un personība. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc gribēju pāriet uz MXGP.”
Pirms dažām nedēļām Tev tika veikta krustenisko saišu operācija. Vai tas ietekmēs treniņprocesu nākamajai sezonai? Uz motocikla sēdīsies vēlāk nekā parasti?
P.J.: “Jā, tā būs. Ņemot vērā savainojumu, sezonai nevarēšu sagatavoties labākajā iespējamajā veidā, bet pēc operācijas pagājušas jau četras nedēļas un mans fizioterapeits ir ļoti apmieirnāts ar to, kā viss dzīst. Daudz strādājam ar manu celi un arī pie fiziskās sagatavotības. Aizvien nevaru trenēties tik, cik gribētu, bet ejam pareizajā virzienā. Fizioterapeits teica, ka viss ir labāk nekā bija gaidīts. Mērķis ir būt uz motocikla četrus mēnešus pēc operācijas, tātad tas varētu notikt janvāra beigās. Man būs iespēja uz motocikla trenēties pusotru mēnesi. Situācija, protams, nav ideāla, bet mēs darīsim visu, ko spēsim. Man jāparūpējas, lai fiziski esmu gatavs. Kad kāpšu uz motocikla, būšu tam sagatavojies par 100 procentiem. Es varu veikt pamattreniņus un arī spēka treniņus, līdz ar to šoreiz sagatavošanās būs citāda. Ne tik daudz laika pavadīšu uz motocikla, bet domāju, ka fiziski varu sagatavoties diezgan labi.”
Cik saprotu, Tu aizvien strādāsi kopā ar Hariju Evertsu, bet fiziskajos treniņos darbosies ar “IceOne” fiziskās sagatavotības treneri Tomiju?
P.J.: “Jā, es aizvien strādāšu ar Hariju, bet fiziskos treniņus mainīšu, strādāšu ar Tomiju. Tās būs vienas no lielākajām izmaiņām uz nākamo gadu.”
Nekad nav iespējams prognozēt, kā klāsies MXGP klasē. Droši vien šogad esi vērojis Džeremiju Sīveru, redzējis, ko viņš ir paveicis un cerējis, ka arī pats spēsi vismaz tik daudz. Vai tas ir kaut nedaudz mazinājis uztraukumu?
P.J.: “Negribu sacerēties uz kaut ko pārāk lielu, sevišķi ņemot vērā šo, teiksim, ne pārāk ideālo sagatavošanās periodu, bet darīšu visu, ko spēšu, vienkārši domājot par katru posmu atsevišķi. Mans mērķis ir būt simtprocentīgi gatavam uz kādu piekto vai sesto posmu, kas varētu būt maijā vai jūnijā. Tobrīd būšu gana daudz paguvis pabraukt ar motociklu un būšu daudz gatavāks cīņai ar konkurentiem. Protams, arī uz pirmo posmu nedošos, lai padotos vai zaudētu. Cīnīšos, cik vien spēšu.”
Atskatoties uz pagājušo sezonu, vai esi apmierināts? Tu zaudēji titulu, bet, vai nožēlo kaut ko no treniņprocesos vai sacīkšu nedēļas nogalēs izdarītā? Vai ir kas tāds, kāpēc gribētu atgriezties pagātnē, lai to izmainītu?
P.J.: “Nē, es esmu cilvēks, kurš daudz neskatās atpakaļ – pēc sezonas vienkārši apsēžos un pats ar sevi apspriežu visu, bet man nav ko nožēlot. Varbūt pieļāvu dažas kļūdas, bez šaubām, bet nenožēloju to. Tā ir laba pieredze. Žēl, ka zaudēju titulu, bet domāju, ka tas padarīs mani labāku nākotnē.”
Daudzi cilvēki skatās un saka, ka par čempionu tiek kronēts labākais. Vai jūti, ka Horhe šogad bija labākais? Vai arī jūti, ka biji vienā līmenī, bet vienkārši nebiji tik veiksmīgs?
P.J.: “Horhe šogad patiešām brauca labi. Viņa starti jau vien ir tā vērti. Viņš gandrīz vienmēr izcēla startus, kas ļoti palīdzēja. Viņš bija pelnījis titulu. To var redzēt punktu tabulā. Ja to būtu pelnījis es, tad būtu to ieguvis. Šoreiz to bija pelnījis viņš. Neteikšu, ka viņš bija soli pārāks par mani vai ko tādu. Ātruma ziņā, domāju, bijām diezgan līdzīgi. Viņam padevās labāki starti. Varbūt reizēm mans ātrums bija labāks, reizēm ātrāks bija viņš, bet kopumā viņš ir lielisks braucējs. Domāju, ka arī nākamgad citiem viņu pārspēt būs grūti.”
Avots: mxvice.uk