Pirmajam Latvijas Motosporta federācijas prezidentam pēc neatkarības atjaunošanas Valdim Kleinbergam šodien apritētu 85 gadi, taču jau 28 gadus viņa nav starp mums.Viņš bija motosporta federācijas prezidents no 1976. līdz 1980. gadam, bet tad no 1985. gada līdz 1996. gadam. Federācijas prezidenta amatā viņš bija līdz savai pēdējai dienai.
Motosporta federācijā un motosporta sabiedrībā ir nomainījušies daudzi cilvēki un pāris paaudzes, liela daļa Valdi Kleinbergu nekad nav pazinuši vai kaut satikuši, liela daļa no pašreizējiem motosportistiem par viņu droši vien neko nezina un nav pat dzirdējuši, bet viņa dzimšanas dienā un Latvijas motosporta federācijas simtgades sezonā par viņu jāatceras. Šis ir tas gadījums, lai par Valdi atgādinātu.
Viņš tā sauktajos “juku laikos” un līdz pat savai pēdējai dienai saliedēja motosporta sabiedrību. Tas nav mazāk par paveikto Latvijas motosporta iziešanai starptautiskā arēnā jau zem sava karoga. Tas bija viņa sapnis, lai Latvijas motokrosa izlase varētu piedalīties Nāciju motokrosā. Mēs vēl nebijām atjaunoti FIM rindās, bet viņš jau par to sapņoja un uz to cerēja. Tas bija viņa sapnis, lai Latvijā notiktu visaugstākā līmeņa motosporta sacensības, lai Latvijas motosportisti zem sava karoga startētu pasaules un Eiropas čempionātos.
Jau pēc gada Latvija startēja Nāciju motokrosā – 1992. gadā Austrālijā. Latvija vēl nebija atjaunota FIM sastāvā, bet motokross “Gaujas Kauss” jau bija FIM sacensību kalendārā.
Būdams viens no Latvijas olimpiskās komitejas atjaunošanas inciatoriem, Valdis Kleinbergs visaktīvāk darbojās savā “lauciņā” – motosportā.
Viņš piedzīvoja mūsu motobraucēju debiju Nāciju motokrosā (pats bija klāt), piedzīvoja, ka pirmos punktus pasaules čempionātā gūst Kristers Serģis un Artis Rasmanis, piedzīvoja pirmo vispār motosporta vēsturē pasaules čempionāta posmu Latvijā, kas bija spīdveja junioru pasaules čempionāta 1/4 fināls Daugavpilī.
Diemžēl viņš nepaspēja daudz ko piedzīvot no tā, par ko sapņoja un ko esam piedzīvoši mēs – mūsu uzvaras motokrosa trasēs un spīdveja trekos, pirmos GP posmus motokrosā un spīdvejā…
Pirmo pasaules čempionātu motokrosa ekipāžām 1996.gadā Ķegumā, pirmo Kristera Serģa un Arta Rasmaņa pasaules čempionu titulu, “Grand Prix” posmus spīdvejā, Laura Freiberga Eiropas čempiona titulu motokrosā, Andžeja Ļebedeva Eiropas čempiona titulus spīdvejā un iekļūšanu finālā GP posmā, spīdveja atgriešanos Rīgā un GP posmus galvaspilsētā, Paula Jonasa pasaules čempiona titulu MX2 klasē, brāļu Jāņa un Laura Daideru, brāļu Daniela un Bruno Lielbāržu panākumus, Latvijas spīdveja izlases iekļūšanu starp sešām labākajām pasaulē, Latvijas motokrosa izlase iekļūšanu desmitniekā Nāciju motokrosā… Uzskaitīt varētu vēl un vēl.
Taču Valdis Kleinbergs ļoti aktīvi visos šajos un citos notikumos netieši piedalījās – kādam vajadzēja būt pirmajam, kādam vajadzēja sākt visu kustināt un viņš bija tas, kurš sāka to darīt.
.
Informāciju sagatavoja: Anatolijs Kreipāns
Avots: Links
